Kalcijs – kāpēc tas ir tik svarīgs cilvēka organismam
Ir vairākas uzturvielas, kas mums katru dienu pareizi izvēlētās devās ir jānodrošina ar uztur vielām, kuras ir būtiskas veselības uzturēšanai un dažādu mūsu ķermeņa daļu pareizai darbībai. Galvenokārt tie ir vitamīni, bet, sastādot ikdienas uzturu, mēs nedrīkstam aizmirst arī par minerālvielām, makrouzturvielām, t. s. vitamīniem, kā arī minerālvielām, ko sauc par makroelementiem. “dzīvības elementiem”. Ir vairāki no tiem, piemēram, hlors, fosfors, magnijs, kālijs, sērs, nātrijs un galvenokārt kalcijs, kurus mēs vēlamies nedaudz sīkāk iepazīstināt.
Contents
Kas ir kalcijs un kādas ir tā ķīmiskās īpašības?
Pirms turpinām izklāstīt kalcija nozīmi cilvēka veselībā, tā funkcijas un ietekmi, ko rada tā pārpalikums vai trūkums, jānoskaidro, kas īsti ir šis elements. Tā latīniskais nosaukums ir “kalcijs”, kas atvasināts no vārda “calx“, kas vienkārši nozīmē kaļķi. Tas ir berilija grupas elements, un tā simbols ir Ca Periodiskajā elementu tabulā tas ir sudrabaini balts metāls, kurā nedrīkst būt skābekļa.
Dabā tas sastopams tā sauktajā saistītā formā, iežos un minerālos, piemēram, marmorā, krītā, kalcītā, dolomītā, kaļķakmenī vai fluorītā. Tas veido daudzus kalcija savienojumus, no kuriem svarīgākie ir kalcija oksīds, kalcija hidroksīds, kalcija peroksīds, kalcija karbonāts un kalcija nitrāts. To plaši izmanto dažādās rūpniecības nozarēs, tostarp medicīnā un kosmētikā.
Cik daudz kalcija mums ikdienā nepieciešams organismam?
Tā kā kalciju sauc par “dzīvības elementsTam ir kaut kādā veidā jānopelna šis gods. Tam cilvēka organismā ir vairākas svarīgas funkcijas, tāpēc ir tik svarīgi uzturēt tā pareizu līmeni, un tā asimilējamība galvenokārt ir atkarīga no tā, vai tiek uzturēts pareizs laktozes, D vitamīna un K2 vitamīna līmenis. Vienlaikus ir svarīgi izvairīties no produktiem, kas var traucēt kalcija uzsūkšanos, piemēram, lieliem melnās kafijas daudzumiem, no kuras jau viena tasīte izskalo daudz kalcija, kā arī no alkohola un produktiem, kas bagāti ar šķiedrvielām.
Ieteicams arī ievērot speciālistu ieteiktās dienas devas, kas ir atkarīgas no attiecīgā cilvēka vecuma un ir šādas:
- bērniem no 1 līdz 3 gadu vecumam – 700 mg;
- bērniem no 3 līdz 18 gadu vecumam – 1000 mg;
- pieaugušajiem līdz 50 gadu vecumam – 1000 mg;
- pieaugušajiem virs 50 gadu vecuma – 1300 mg;
- grūtniecēm un sievietēm laktācijas periodā – 1300 mg.
Kāpēc kalcijs ir tik svarīgs organisma pareizai darbībai?
Var droši apgalvot, ka cilvēka organisms nevar pareizi funkcionēt bez kalcija, jo tas ietekmē daudzus dažādus veselības aspektus, sākot ar bērniem un pusaudžiem.Tas ietekmē tik daudzus dažādus veselības aspektus, sākot no bērnības un beidzot ar pieaugušo dzīvi un vecumdienām. Īpaši speciālisti norāda uz vairākām kalcija funkcijām, kuru dēļ mums ir nepieciešams regulāri lietot kalcija uztura bagātinātājus. Diemžēl mūsu organisms pats to neražo, tāpēc šī elementa pareiza daudzuma uzturēšana cita starpā ietekmē arī citas lietas:
stipriem kauliem un zobiem
Tā ir galvenā kalcija funkcija cilvēka organismā; bez kalcija mūsu kauli un zobi būtu pārāk vāji un pastāvīgi pakļauti bojājumiem. Tas veido līdz pat 99 % no to būvmateriāla, nodrošinot tiem atbilstošu struktūru un blīvumu. Vienlaikus tas pasargā kaulus no demineralizācijas procesa, osteomalacijas, kas rodas ar vecumu vai, piemēram, nepareiza uztura dēļ. Tas ļauj izvairīties no osteoporozes un zobu gadījumā – no emaljas bojājumiem un kariesa.
Sirds muskulatūra un asinsrites sistēma
Atbilstošs kalcija līmenis ievērojami ietekmē arī sirds un visas asinsrites sistēmas darbību. Tas regulē sirds muskuļa ritmu un ļauj pilnībā kontrolēt asinsspiedienu, tādējādi samazinot hipertensijas attīstības risku. Kalcijs ir arī svarīgs faktors pareizai asins recēšanai, un kalcija joni aktivizē daudzus tam nepieciešamos fermentus.
Muskuļu sistēma
Kalcija nozīmi noteikti novērtēs ikviens, kurš ir fiziski aktīvs un kā amatieris vai profesionālis nodarbojas ar dažādiem sporta veidiem, kam nepieciešama efektīva muskuļu sistēma. Viņiem savā uzturā jāievieš sastāvdaļas, kas satur ne tikai lielu daudzumu magnija vai kālija, bet arī ieteicamo kalcija dienas devu, lai lielā mērā varētu izvairīties no sāpīgiem muskuļu krampjiem rokās, augšstilbos vai teļļos.
Nervu sistēma
Atbilstošs kalcija daudzums pozitīvi ietekmē arī nervu sistēmu, galvenokārt netraucētu nervu impulsu vadīšanu. Šajos procesos ir iesaistīti enzīmi, kuriem ir svarīga pareiza kalcija koncentrācija, lai informācija smadzenēs tiktu pareizi pārraidīta.
Citas sistēmas un procesi organismā
Iepriekš minētā kalcija ietekme nav vienīgā, kas ir svarīga mūsu veselībai. Dažādu jomu speciālisti to novērtē arī par:
- regulē šūnu membrānu caurlaidību, veicinot citu, tikpat būtisku barības vielu piegādi to iekšienē;
- daudzu cilvēka organismā notiekošo vielmaiņas procesu atbalstīšanu;
- palielina spermatozoīdu aktivitāti, kas ir svarīgi neauglības novēršanai;
- imūnsistēmas atbalstam;
- hormonālā un vielmaiņas līdzsvara regulēšana;
- pretiekaisuma iedarbība, novēršot infekciju un iekaisumu attīstību;
- homeostāzes, t. i., organisma iekšējā līdzsvara uzturēšana;
- alerģijas traucējošāko simptomu mazināšana, īpaši kombinācijā ar kvercetīnu, kavējot pārmērīgu histamīna veidošanos un sekrēciju, bloķējot citu alerģisku faktoru darbību;
- mazina kolorektālā vēža attīstības risku, tomēr šajā jautājumā nepieciešami turpmāki pētījumi.
Kalcija trūkums – kas to var izraisīt?
Tā kā kalcijs ir ļoti svarīgs cilvēka veselībai, tā trūkums organismā vienmēr ir jāpapildina. Tas jo īpaši attiecas uz bērniem, kuriem ieteicamo devu ievērošana ir svarīga, lai nodrošinātu viņu pareizu attīstību, un tikpat uzmanīgām jābūt arī grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Kalcija trūkuma jeb hipokalcēmijas negatīvās sekas ir daudzas, un svarīgākās no tām ir šādas:
- sāpīgas muskuļu spazmas, kas skar dažādas ķermeņa daļas;
- kaulu un locītavu sāpes;
- pastiprināta kaulu trauslums, kas ir to demineralizācijas jeb osteoporozes rezultāts;
- vieglāka zilumu un citu zemādas asinsizplūdumu veidošanās, jo ir traucēta asins recēšana;
- alerģiskas reakcijas un ar tām saistītas ādas sūdzības, pinnes un citas ekzēmas;
- tirpšanas sajūta augšējās un apakšējās ekstremitātēs, plakstiņos un mēlē;
- reibonis un galvassāpes
- atmiņas problēmas;
- malformācijas bērniem, kaulu deformācijas, kas pat izraisa rahītu, zobu raušanas grūtības vai kavētu augšanu.
Kalcija pārpalikums – par ko mums būtu jāuztraucas?
Šis stāvoklis, ko profesionāli dēvē par hiperkalcēmiju, ir daudz retāk sastopams nekā kalcija trūkums. Tas rodas, ja šī elementa līmenis asins serumā pārsniedz pieļaujamās normas, un tādā gadījumā var runāt par:
- vieglu hiperkalcēmiju – kalcija līmenis pārsniedz 3,0 mmol/l;
- vidēji smagu hiperkalcēmiju – kalcija līmenis ir no 3,1 līdz 3,75 mmol/l;
- smaga hiperkalcēmija – kalcija līmenis pārsniedz 3,75 mmol/l.
Kalcija pārpalikuma cēlonis ir ne tikai nepareiza diēta vai preparāti, kuru sastāvā ir kalcijs, tas var būt arī bojājumu, hipertireoīdisma vai audzēju attīstības rezultāts. Jābūt uzmanīgiem arī ar D vitamīna piedevu lietošanu, jo tā vietā, lai uzlabotu kalcija uzsūkšanos, mēs panākam pretēju efektu – pārāk daudz kalcija uzkrāšanos, un jārēķinās ar šādiem simptomiem:
- pastiprinātas slāpes un bieža urinācija;
- nieru kaļķošanās un nierakmeņu veidošanās;
- slikta dūša, vemšana, aizcietējums un stipras sāpes vēderā;
- apetītes trūkums;
- divpadsmitpirkstu zarnas un kuņģa čūla;
- akūts pankreatīts;
- vājuma sajūta un pastāvīga miegainība;
- grūtības koncentrēties un orientēties;
- hipertensija
- sirds ritma traucējumi, aritmija vai tahikardija;
- muskuļu vājums.
Kādus kalcija avotus vislabāk lietot?
Kalcija nozīmi pilnvērtīgas veselības un vitalitātes uzturēšanā nevar novērtēt par zemu, un, tā kā cilvēka organismā kalcijs netiek sintezēts, atbilstošas tā devas regulāri jānodrošina no ārējiem avotiem. Tas ļaus izvairīties no problēmām, kas saistītas ar tā trūkumu, taču vēlreiz atgādinām, ka nedrīkst pārsniegt atļauto dienas devu.
Pastāv daudzi šī vērtīgā elementa avoti, tostarp uztura bagātinātāju, kuros tas ir viena no aktīvajām sastāvdaļām, lietošana. Tomēr attiecībā uz kalcija piedevām labāk ir izmainīt savu uzturu , un lielākā daļa no tā ir atrodama pārtikas produktos, piem:
- pienā un piena produktos, krējumā, jogurtā, kefīrā, paniņās, dzeltenajos un baltajos sieros, fetas tipa sieros;
- sojas pienā un tofu;
- kāpostu dārzeņi, Briseles kāposti, bietes, brokoļi, ziedkāposti, galviņkāposti un Ķīnas kāposti, lapu kāposti;
- lapu dārzeņi, pētersīļi, koriandrs, kvinoja, rukola, romiešu un sviesta salāti, spināti, skābenes, skābenes, selerijas;
- ķirbīši un lapu dārzeņi, kabači, gurķi, baklažāni, tomāti un paprika;
- bumbuļu dārzeņi, batātes, kartupeļi;
- sakņu dārzeņi, sīpoli, ķiploki, bietes, burkāni, puravi, redīsi, selerijas;
- pākšaugi, baltās un sēņu pupiņas, pupiņas, aunazirņi, sojas pupiņas, lēcas, zaļie un sausie zirņi;
- auzu pārslas, griķu putraimi, prosa putraimi, bulguru putraimi, brūnie rīsi;
- mandeles, rieksti, dateles, linsēklas, vīģes, saulespuķu sēklas, ķirbju sēklas, magoņu sēklas;
- augsti mineralizēts minerālūdens;
- ar kalciju bagātinātas augļu sulas.
Ar šādu sastāvdaļu daudzumu noteikti ir iespējams sastādīt patiešām veselīgu un interesantu ēdienkarti, lielāko daļu no šiem produktiem mēs lietojam ikdienā, un šāda diēta noteikti neļaus mums trūkt kalcija.
Avoti:
- https://www.healthline.com/nutrition/calcium-deficiency-teeth
- https://www.healthline.com/health/calcium-deposits-on-teeth
- https://www.healthline.com/health/calcium-deficiency-disease
- https://www.healthline.com/health/hypercalcemia