2019. gadā CBOS fonds veica pētījumu, kurā atklāja, ka vairāk nekā pusei mūsu iedzīvotāju ir grūtības uzturēt veselīgu svaru, tāpēc IF (Intermitten fasting) diēta ir ideāls risinājums cilvēkiem, kuriem aizņemtā dzīvesveida dēļ nav laika skaitīt kalorijas. Tomēr tas nav uztura modelis, kas ir līdzīgs tam, kuru mēs pazīstam visvairāk, t.i., tradicionālajam. If diētas principi ir ļoti vienkārši. Tās paredz nošķirt dienas periodus, kad var ēst, no tiem, kad no ēdiena ir jāizvairās. Visvienkāršākā definīcija principiem, uz kuriem balstās intermitten fasting, ir tāda, ka neatkarīgi no tā, cik daudz jūs ēdat, ir svarīgi, kad.

Uztura speciālisti neapšaubāmi apgalvo, ka vislabākais veids, kā ēst, ir regulāras ēdienreizes ik pēc 3 – 4 stundām, taču periodiska badošanās gūst aizvien vairāk piekritēju. IF nav nesen radies uztura veids. Tas tika izveidots pirms vairākiem gadiem. No citām diētām tā atšķiras ar to, ka nav publicēta informācija, kas pierādītu tās nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu. IF gadījumā parādās arvien vairāk zinātnisko pētījumu, kas dokumentē diētas logapriekšrocības.

intermitten fasting diētas pamatā ir skaidri nodalīti periodi, kuros ir iespējams ēst, t. i., ēšanas logi, no laika, kad mēs nepārprotami atturamies no jebkādu pārtikas produktu lietošanas – badošanās. Tad mēs varam izvēlēties bezkaloriju produktu, piemēram, ūdeni, kafiju ar nedaudz piena, tēju ar saldinātāju vai košļājamo gumiju. Diētai ir vairāki priekšlikumi, kas dod iespēju interesentam pielāgot šo uztura modeli sava organisma un dzīvesveida vajadzībām. Ir šādas iespējas:

Ēšanas perioda laikā mēs ēdam trīs ēdienreizes un divas uzkodas dienas laikā. Šis ir populārākais IF diētas variants. Mēs varam sastapties arī ar sadalījumu 14/10, kad laiks laika gaitā tiek pagarināts par 2 stundām. Visizplatītākā shēma ir sākt badošanos plkst. 20.00 un beigt to plkst. 12.00 ar brokastīm. To ieteicams lietot cilvēkiem, kuri aktīvi darbojas pēcpusdienā, jo pēc treniņa ir jāēd maltīte, kas nepieciešama, lai papildinātu glikogēna krājumus muskuļos.

Ir arī priekšlikums cilvēkiem, kuriem būtu grūti atturēties no ēšanas līdz pusdienlaikam. Tad tiek ierosināts sākt gavēni plkst. 18.00 un beigt to nākamajā dienā plkst. 10.00. Šī ir visvieglākā diētas ievērošanas metode, jo mēs ejam gulēt, pirms jūtam izsalkumu, gulējam pusi gavēņa un rīta kafija ar pienu nomācizsalkumu.

To dēvē par karavīra diētu, un ēšanas modelis ir analogs aizvēsturiskajam. Četru stundu laikā mēs apēdamdivas ļoti kārtīgas maltītes, no kurām vismaz vienai jābūt siltai.

Saskaņā ar vadlīnijām piecas dienas nevajadzētu pārēsties, bet divas dienas nedēļā ievērot 500 līdz 600 kcaldiētu.

Cilvēki, kas vēlas ievērot šo gavēņa veidu, 6 dienas ēd normāli un vienu dienunedēļā gavē.

Balstoties uz pētījumiem par to, kā pieņemt IF diētu, un to cilvēku viedokļiem, kuri to ir lietojuši, var teikt, ka periodiskā badošanās darbojas un nerada blakusparādības mūsu organismam. Ēšanas laikā ir svarīgi ēst kvalitatīvus produktus, nevis ļoti pārstrādātu pārtiku un alkoholu. Šādā veidā mēs varam novērot uzlabot mūsu metabolisma darbību kas nodrošina vēlamo svara zudumu un labāku paš sajūtu.

Turklāt badošanās ar pārtraukumiem piekritēji apgalvo, ka iespēja sajust izsalkumu ik pēc 3 stundām ir maza, jo tā traucē dabiskos mehānismus un bioloģiskā pulksteņa darbību. Tiek uzskatīts, ka izsalkums ir nepieciešams, lai mēs varētu īstenot daudzus vielmaiņas procesus. Turklāt ir vērts atzīmēt, ka ilgtermiņa IF diētai ir liela ietekme uz tādu saslimšanu attīstības kavēšanu kā.

IF diētu var ieteikt visiem cilvēkiem, kuriem tradicionālās uztura speciālistu piedāvātās metodes nav devušas rezultātus. Šis uztura modelis ir ideāli piemērots cilvēkiem, kuri ir aizņemti un vēlas kontrolēt savu uzturu un figūru. Tas ļaus viņiem samazināt ķermeņa svaru līdz pat 3,5 kg 4 mēnešu laikā.

Irdaudz šaubu par brokastu izlaišanu, kas tiek uzskatītas par svarīgāko ēdienreizi, kas dod mums enerģiju visai dienai, savukārt IF diēta novērš pienākumu ēst no rīta, jo uztura logs ļauj mums ēst pirmo ēdienu pēcpusdienā vai pat vēlāk.

IF diēta nav domāta visiem. Cilvēkiem, kuri ikdienā smagi trenējas, kuriem nav pietiekami daudz miega, grūtniecēm un jaunajām māmiņām no tā vajadzētu izvairīties. To nedrīkst lietot arī diabēta slimnieki, kas lieto insulīnu, un cilvēki ar aknu un nieru slimībām. Badošanās ietekmē arī mūsu hormonālo sistēmu, tāpēc pacientiem, kuriem ir vairogdziedzera slimības un kuri lieto medikamentus, pirms badošanās uzsākšanas par to jākonsultējas ar savu ārstu. Turklāt šis uztura modelis nav piemērots bērniem un pusaudžiem, kā arī cilvēkiem, kuriem ir ēstgribas problēmas.

Pēc vairākām stundām var rasties kaitinoša sajūta, ka kuņģī sūcas, un tas var izraisīt neapdomātu uzbrukumu pārtikai. Šādā brīdī mēs ķeramies pie ēdiena, nepievēršot uzmanību tam, vai tas ir veselīgs vai ne. Pēc ilgāka pārtraukuma no ēšanas smadzenēm ir nepieciešams enerģijas lādiņš, tāpēc mēs tiecamies pēc saldiem un kalorijām bagātiem ēdieniem.

Tas parasti notiek IF(Intermitten fasting) sākumā pirmajās badošanās dienās. Tas ir apgrūtinoši cilvēkiem, kuri bieži uzkož un ir pieraduši pie pastāvīgas sāta sajūtas. Pielāgošanās badošanās stundām ir atkarīga no mūsu jutības pret insulīnu. Diemžēl, jo vājāka tā ir, jo ilgāk ilgst viss process. Pirms badošanās perioda sākšanas novērojiet savu organismu, kad tas izjūt nogurdinošu izsalkumu, lai šajā brīdī varētu plānot ēšanas logu, ko laika gaitā pakāpeniski mainīt.

Jau sen nav zināms, ka kaloriju ierobežošana mums sniedz vairāk pozitīvu efektu nekā kaitējumu. Īpaši tāpēc, ka mūsu dzīvesveids liek ēst maltītes steigā, kas bieži vien ir bagātas ar viegli sagremojamiem ogļhidrātiem un neveselīgiem taukiem. Papildus tam pastāvīgs stress un fizisko aktivitāšu trūkums. Galu galā tas noved pie veselības pasliktināšanās un liekā svara. Regulāri ievērojot IF diētu, mēs varam apturēt šos procesus.

Tāpēc ir svarīgi, lai mūsu organisms varētu mierīgi sagremot pēdējo ēdienreizi, pat ja tā ir bijusi smaga. IF uzturā ir lietderīgi lietot pilngraudu produktus, augļus un dārzeņus, sēklas, riekstus un kvalitatīvas auksti spiestas eļļas. Tas ļauj gremošanas sistēmai koncentrēties uz reģenerācijas un atjaunošanās procesiem. Vēl viens svarīgs fakts ir tas, ka triglicerīdu līmenis asinīs samazinās, ja ēdienkartē tiek iekļauti ēdieni, kas nav ļoti pārstrādāti, piemēram, ātrās ēdināšanas produkti vai saldumi. IF diēta arī mazina iekaisumu, tādējādi mūsu organisms ātrāk atveseļojas. Pētnieki ir arī pierādījuši, ka ēdot logus, organisms atjaunojas.

Tas ļauj mums to atiestatīt, lai tas atkal darbotos pareizi. Tas ir īpaši svarīgi cilvēkiem, kuriem diagnosticēta insulīna rezistence, jo tad mēs izmantojam enerģiju no pārtikas, lai veidotu, nevis sadedzinātu taukus. Tas izraisa mūsu sistēmas jutību pret insulīnu un leptīnu. Leptīns ir hormons, kas kontrolē apetīti un spēju izmantot uzkrātos taukus kā enerģijas avotu. Turklāt sāk aktivizēties trešais hormons, kas ir atbildīgs par mūsu ķermeņa svaru – grelīns. Pateicoties tam, mēs pārtraucam ēst.

Nobeigumā jāsecina, ka IF diēta ļauj mums pārņemt kontroli pār savu figūru un veselību, ja mēs pie tās pieejam racionāli un ar galvu, taču ir vērts atcerēties, ka tā nav burvju tablete, kas atrisinās mūsu ēšanas problēmas. Ja mums ir spēcīga griba, kas ļaus mums ievērot gavēni, pateicoties kurai mēs varam sajust atšķirības no pozitīvās puses, nav vajadzības no tā atteikties. Ļoti svarīga ir individuāla pieeja.