Nevar noliegt, ka mūsdienās lielākā daļa no mums dzīvo trakulīgā tempā, ko nosaka mūsu profesionālais un privātais dzīvesveids. Pastāvīgā steiga nozīmē to, ka kādā brīdī sākam izjust satraucošus simptomus, un diemžēl mēdzam tos ignorēt. Tā ir kļūda, jo tās var būt pieaugoša noguruma pazīmes, kas laika gaitā var negatīvi ietekmēt visu veselības stāvokli un kļūt par organisma slimību.laika gaitā var negatīvi ietekmēt visu veselības stāvokli, kļūstot par daudz nopietnāku saslimšanu cēloni, pat progresējot līdz hroniska noguruma stāvoklim .

Pirms turpinām aprakstīt metodes, kā novērst un mazināt simptomus, kas saistīti ar to, ka pastāvīgi jūtamies briesmīgi noguruši un nevēlamies neko darīt , jānoskaidro, kā eksperti definē hroniska noguruma sindromu.

To dēvē arī parhroniska noguruma sindromu vai apzīmē ar angļu valodas akronīmu CFS, kas nozīmē “hronisks noguruma sindroms “. Chronic Fatigue Syndrome. Šī slimība ir atzīta par medicīnisku vienību, kas izpaužas kā smags nogurums, gan fizisks, gan garīgs, visu laiku, neatkarīgi no atpūtas daudzuma, kas var izpausties dažādos veidos.

Hroniska noguruma sindroms var skart ikvienu, bet visbiežāk tas skar aktīvus cilvēkus vecumā no 20 līdz 50 gadiem. Interesanti, ka par to daudz biežāk sūdzas sievietes, lai gan pēdējā laikā tas vairs netiek uzskatīts par likumu. CFS izraisa to, ka mēs daudz ātrāk patērējam visu enerģiju, ko esam uzkrājuši ikdienas aktivitāšu veikšanai, tādējādi samazinot mūsu fizisko veiktspēju un intelektuālās spējas.

Noguruma sajūta, ko sākam izjust pat pēc šķietami vieglas un nenogurdinošas dienas, nav saistīta tikai ar fizisko aspektu, lai gan jāatzīst, ka tieši ar to mums visbiežāk nākas saskarties. Mēs to varam sākt izjust dažādās situācijās, pēc fiziska darba vai sporta, bet, ja tas rodas bez redzama iemesla, tas noteikti ir iemesls bažām.

Tikpat bieži mēs sākam izjust cita veida nogurumu, kas negatīvi atspoguļojas mūsu garīgajā labsajūtā, kas savukārt var nozīmēt, ka mēs vienkārši esam pārslogoti ar garīgo darbu. Šo stāvokli izraisa arī citi faktori, tostarp stress vai pārmērīgs nervu situāciju daudzums dzīvē. Tajā pašā laikā nevajadzētu novērtēt par zemu arī juteklisko nogurumu, ko izraisa organisma pārslodze ar negatīviem ārējiem stimuliem, īpaši troksni.

Tagad, kad zinām, kuri noguruma veidi, kas noved pie tā hroniskas formas, var uzbrukt mūsu organismam, mums jāzina to biežākie cēloņi. Arī tos ir vērts iedalīt vairākās atsevišķās grupās, kas attiecas uz atsevišķiem šī stāvokļa veidiem. Speciālisti galvenokārt norāda uz:

Lai gan hroniska noguruma sindromu visbiežāk izjūt cilvēka ķermeņa fiziskā puse, tā postošo ietekmi uz garīgo un emocionālo sfēru nedrīkst novērtēt par zemu. Tas rada skaidrus un raksturīgus simptomus, no kuriem visbiežāk sastopamie ir šādi:

Ja noguruma stāvoklis jau ilgst ilgāku laiku, vismaz vairākus mēnešus, tā negatīvās sekas sāk izjust ne tikai arvien vājāka psihika. Nav svarīgi, vai mēs pat gulēsim noteiktu laiku – 7-8 stundas dienā – vai atpūtīsimies citos veidos, kas parasti atjauno organismu, neskatoties uz visām mūsu pūlēm, mēs sāksim izjust somatiskos, t. i., fiziskos noguruma simptomus, kā, piem:

Kā redzams no iepriekš minētajiem piemēriem, hroniska noguruma sindroms var gandrīz pilnībā izjaukt jūsu veselību, tāpēc nekādā gadījumā nedrīkst ignorēt tā simptomus. Veicot pareizu diagnozes noteikšanu, lai atpazītu šo stāvokli, ir daudz vieglāk vienlaikus noskaidrot atbildīgos cēloņus.

Diemžēl to pareiza noteikšana nav vienkārša; tiem var būt dažāda izcelsme, gan fiziska, gan psiholoģiska, un speciālisti kā visbiežāk sastopamos hroniska noguruma sindroma cēloņus norāda šādus:

Nav nevienas 100% efektīvas metodes, kā cīnīties ar šo apgrūtinošo stāvokli. Pamats ir pareiza diagnoze, ko nosaka speciālists, un esošie simptomi ļauj viegli sajaukt hronisku nogurumu ar citām fiziskām vai garīgām slimībām. Pārsvarā tiek izmantotas farmakoloģiskās metodes, ļoti bieži kombinētas ar psihoterapiju, un galējos gadījumos pat rodas nepieciešamība ieviest spēcīgus antidepresantus un pretiekaisuma līdzekļus.

Šādu ārsta nozīmētu preparātu efektivitāti nevar apšaubīt, taču vienlaikus noguruma novājināto organismu iespējams atbalstīt ar atbilstoši izvēlētu augu ārstniecības līdzekļu palīdzību. Fitoterapijas speciālisti iesaka lietot tādus garšaugus un augus ar pierādītām ārstnieciskām īpašībām kā:

Lakricas saknes iedarbība ir tieši saistīta ar tās ārkārtīgi bagātīgo sastāvu, pateicoties kuram iespējamie flavonoīdu trūkumi var tikt novērsti.w, fitosterīnu, triterpēnu saponīnu, B grupas vitamīnu, olbaltumvielu, aminoskābju un ēterisko eļļu, kas tai piešķir īpašības:

Šī auga saknes īpašības ir gandrīz leģendāras; to izmanto daudzās dabas medicīnas nozarēs, un tā satur B1 vitamīnu (tiamīnu), B4 vitamīnu (holīnu), C vitamīnu un E vitamīnu u. c. Tos papildina daudzi triterpēnu saponīni un tādi mikroelementi kā cinks, magnijs, kālijs, kalcijs un dzelzs, kas kopā nodrošina žeņšeņa iedarbību:

Gan šī arvien populārākā auga augļus, gan sēklas izmanto ārstnieciskos preparātos. Tās ir daudzu aktīvo savienojumu, C vitamīna, E vitamīna, karotīna, fosfolipīdu, fitosterīnu, tanīnu, ēterisko eļļu, organisko skābju avots. Tieši pateicoties tiem, ķīniešu citronellai ir daudzpusīga pozitīva ietekme uz veselību: