Kālijs – nozīme organismam, avoti, trūkuma un pārmērīga trūkuma simptomi
Lai mūsu organisms varētu pareizi funkcionēt, tam ir nepieciešami dažādi ķīmiskie savienojumi, no kuriem dažus mēs ražojam dabiski, bet citus nepieciešams saņemt no ārējiem avotiem. Vispirms mums ir nepieciešami visu grupu vitamīni, kas nosaka daudzu sistēmu un iekšējo orgānu darbību, un droši var teikt, ka bez tiem mēs nevaram iztikt. Bieži vien tiek aizmirsts par tikpat svarīgu minerālvielu, tādu elementu kā kālijs, papildināšanu, kuru nozīme tiks sīkāk izskaidrota turpmāk.
Contents
Kas ir kālijs?
Ikviens, kurš skolā mācījies ķīmiju, noteikti ir dzirdējis kāliju, jo tas ir viens no svarīgākajiem dabā sastopamajiem elementiem cilvēka organismā līdzās nātrijam, cinkam, kalcijam un magnijam. Mendeļejeva sistēmā to apzīmē ar lielo burtu. K pieder pie tā sauktajiem makroelementiem, kas ir neaizstājami cilvēka veselībai.
Pēc ķīmiskajām īpašībām tas ir litijs, viegls, sārmains metāls sudrabaini baltā krāsā, kušanas temperatūra 63,25 grādi pēc Celsija, ar augstu ķīmisko aktivitāti, reaģējot ar ūdeni. Visizplatītākā tā forma ir kālija hidroksīds, kas ir kodīga viela, taču to galvenokārt izmanto ķīmiskajā vai kosmētikas rūpniecībā un koncentrācijā, kas nerada risku veselībai.
Kāda ir kālija nozīme cilvēka organismā?
Kālija ķīmiskās pamatīpašības ir vērts zināt, bet mūs vairāk interesē tā nozīme cilvēka organismā, kas palīdz rūpēties par dažādiem veselības aspektiem. Tā kā tas ir elektrolīts, kas atrodams praktiski katrā ķermeņa šūnā, tam ir daudz svarīgu funkciju, un svarīgākās, ko uzsver eksperti, ir šādas:
Elektrolītu līdzsvara uzturēšana organismā.
Tas ir iespējams, jo tas ir daļa no tā sauktā nātrija-kālija sūkņa; nātrijs palielina šķidruma tilpumu organisma šūnās, un pareizs kālija līmenis palīdz to samazināt. Tādējādi tas ļauj novērst elektrolītu līdzsvara traucējumus, tādējādi novēršot daudzus traucējumus, ko tie izraisa.
Šūnu pH līmeņa regulēšana
Tas nozīmē, ka tiek uzturēts to skābju un sārmu līdzsvars, un jebkurš tā sauktās homeostāzes traucējums automātiski izraisa traucējumus visā organismā. Cita starpā tas izraisa bīstamu kālija koncentrācijas paaugstināšanos asins serumā, t. i., hiperkaliēmiju, kas izraisa sirdsdarbības traucējumus, kuri var pat apdraudēt dzīvību.
Paaugstināts muskuļu sasprindzinājums
Tik ļoti nepieciešams, piemēram, ikdienas fiziskajām aktivitātēm, daļa āra vingrinājumu, lai novērstu lieko svaru un aptaukošanos. Muskuļu nodrošināšana ar ieteicamo diennakts kālija devu efektīvi atbalsta to darbību, kā arī aktīvi piedalās muskuļu audus veidojošo olbaltumvielu ražošanā. Kālija trūkumu muskuļos pamana gandrīz uzreiz sāpīgu krampju veidā.
Atbalsts nervu sistēmai
Kālija jonu klātbūtne cilvēka organismā atbalsta nervu sistēmas un smadzeņu darbību, uzlabojot nervu impulsu vadīšanu. Vienlaikus tas labvēlīgi ietekmē mūsu koncentrēšanās spējas, atmiņu, spēju mācīties un liela apjoma jaunas informācijas apguvi.
Sirds un asinsrites sistēmas atbalsts
Arī cilvēka sirds un citas asinsrites sistēmas daļas nevar iztikt bez atbilstošām ieteicamajām kālija dienas devām. Sirds gadījumā kālijs nodrošina to ar enerģiju, kas tai nepieciešama, lai tā varētu darboties, t. i., nepārtraukti pukstēt daudzus gadus. Sirds un asinsvadu sistēmas gadījumā kālijs neitralizē ārkārtīgi bīstamo trombocītu agregācijas parādību, kas galējos gadījumos var izraisīt trombocītu saplūšanu. Trombocīti, kas galējos gadījumos var izraisīt dzīvībai bīstamu asins recekļu veidošanās vai aterosklerozes paaugstinātu risku.
Cita kālija ietekme, ko vērts pieminēt
Protams, šī nav vienīgā kālija iedarbība, kas ir mūsu uzmanības vērta; kālija preparātus lieto arī tad, ja:
- nieru darbības traucējumi, ko izraisa ūdens līdzsvara traucējumi, kurus arī palīdz regulēt kālijs;
- palielināta nierakmeņu veidošanās iespēja;
- insulīna sekrēcijas regulēšanai, tāpēc šo elementu var izmantot kā svarīgu elementu diabēta profilaksei;
- kaulu atkaļķošanās un osteoporoze; šeit kālijs novērš pārāk daudz kalcija izdalīšanos ar urīnu.
Cik liela ir ieteicamā kālija dienas deva atkarībā no vecuma?
Ciktāl šī elementa lietošana ir paredzēta, lai labvēlīgi ietekmētu cilvēka organismu veselības ziņā, tas ir jāievada stingri no vecuma atkarīgās devās, kuras speciālisti ir noteikuši un izskatās šādi:
- bērniem līdz 3 gadu vecumam – 3000 mg;
- bērniem vecumā no 4 līdz 8 gadiem – 3800 mg;
- bērniem un pusaudžiem no 9 līdz 18 gadu vecumam – 4500 mg;
- pieaugušajiem, kas vecāki par 18 gadiem – 4500 mg;
- grūtniecēm – 4700 mg;
- sievietēm, kas baro bērnu ar krūti – 5100 mg.
Ko nozīmē kālija trūkums asinīs un kādus simptomus tas izraisa?
Iepriekš minēto kālija dienas devu ir vērts ievērot, lai daudzus gadus varētu baudīt pilnvērtīgu veselību. Diemžēl tas ne vienmēr ir iespējams dažādu iemeslu dēļ, un vairumā gadījumu šī vērtīgā elementa deficīts rodas mūsu pašu nolaidības dēļ, ko izraisa galvenokārt tādi faktori kā, piem.
- pārmērīgi nabadzīgs, slikti sabalansēts uzturs, kurā trūkst daudzu uzturvielu, A vitamīna, B grupas vitamīnu, askorbīnskābes un, protams, kālija;
- liela fiziska slodze;
- spēcīga svīšana, kas izraisa pārmērīgu kālija izdalīšanos caur ādu;
- iepriekš aprakstītie elektrolītu darbības traucējumi;
- gremošanas trakta infekcijas, kas izpaužas ar stipru caureju vai vemšanu, kā rezultātā kālijs tiek izvadīts kopā ar ūdeni;
- spēcīgs stress, jo īpaši ilgstošs stress, kas izjauc praktiski visu organisma darbību un izraisa arī strauju vitamīnu un minerālvielu līmeņa samazināšanos;
- dažu zāļu grupu, diurētisko līdzekļu vai glikokortikosteroīdu lietošana, no kuriem daudziem piemīt spēcīgas diurētiskas īpašības.
Kālija deficīts zinātniski tiek dēvēts par hipokaliēmiju, kas izpaužas kā seruma normas pazemināšanās par 3,5-5 mmol/l, un to var iedalīt vairākās stadijās:
- viegla hipokaliēmija: 3,5 – 3,0 mmol/l;
- mērena hipokaliēmija: 3,0-2,5 mmol/l;
- smaga hipokaliēmija: mazāk nekā 2,5 mmol/l.
Ja ir relatīvi viegls kālija deficīts, tas var noritēt praktiski bez simptomiem. Tomēr, ja deficīts palielinās, hipokaliēmija progresē līdz vidēji smagas vai smagas pakāpes fāzei, radot tādus skaidrus simptomus kā:
- pastiprinās neiroloģiski traucējumi, pavājinās refleksi, rodas ādas tirpšanas un tirpšanas sajūtas, hiperaktivitāte, nervu sistēmas darbības traucējumi;
- muskuļu spēka pavājināšanās, kas daudzos gadījumos pakāpeniski noved arī pie muskuļu audu sabrukuma, t. i., rabdomiolīzes, un ietekmē fizisko veiktspēju un izturību;
- paaugstināts zarnu obstrukcijas risks, jo kālija trūkums var kļūt par sāpīga aizcietējuma cēloni;
- sirds muskuļa neregularitāte, īpaši kambaru tahikardija, t. i., sirds aritmijas iespēja, kas dažkārt var beigties pat ar sirdslēkmi;
- pieaugošas grūtības izdalīt urīnu, kas, ja netiek novērstas, var izraisīt pilnīgu urīna aizturi.
Vai kālija pārpalikums asinīs var arī apdraudēt veselību?
Ne tikai kālija trūkums, bet arī tā pārpalikums, ko speciālisti dēvē par hiperkaliēmiju, var apdraudēt veselību un galējos gadījumos arī dzīvību. Tāpat kā hipokaliēmiju, arī tās pretējo variantu – hiperkaliēmiju – iedala trīs pakāpēs atkarībā no šī elementa daudzuma asins serumā:
- viegla hiperkaliēmija: 5,6-6,5 mmol/l;
- mērena hiperkaliēmija: 6,6-7,5 mmol/l;
- smaga hiperkaliēmija: vairāk nekā 7,5 mmol/l.
Kā svarīgākos šī stāvokļa cēloņus speciālisti min šādus:
- nieru slimība, kuras rezultātā ievērojami pavājinās liekā kālija izvadīšana ar urīnu un elements sāk uzkrāties pastāvīgi pieaugošā daudzumā;
- kālija pārpalikums nesabalansētā uzturā, lietojot pārāk daudz to saturošu produktu;
- problēmas ar pareizu kālija transportēšanu organisma šūnās;
- zāļu un preparātu lietošana, kas var paaugstināt kālija līmeni;
- apstākļi, kas izraisa pārāk lielu kālija izdalīšanos no šūnām, piemēram, sepse.
Kālija pārpalikuma asinīs simptomi ir tikpat nopietni, un tos noteikti nevajadzētu novērtēt par zemu. Tiklīdz tie parādās, mums nekavējoties jāsazinās ar speciālistu, un mūsu aizdomas galvenokārt jārada, ja
- vājuma sajūta, kas mūs pavada jau ilgu laiku;
- elpas trūkuma sajūta, ko bieži pavada elpas trūkums;
- apjukuma un dezorientācijas sajūta
- krampji;
- pārmērīgs nogurums pat pēc salīdzinoši nelielas fiziskas slodzes;
- sirds ritma traucējumi, parasti bradikardija vai kambaru fibrilācija, un kardiovaskulāras problēmas, ko izraisa kālija pārpalikums, ir redzamas arī EKG testā;
- ārkārtējos gadījumos – pilnīga asinsrites apstāšanās;
- tā saukto cīpslu refleksu pavājināšanās, kurus neirologs parasti pārbauda ar āmuru;
- patoloģiskas sajūtas ekstremitātēs, tirpšanas vai nejutīguma sajūta, ko sauc par parestēziju.
Kā mēs dabiski nodrošinām organismu ar kāliju?
Kā redzams no iepriekš minētajiem piemēriem, kālijs patiešām ir viens no svarīgākajiem elementiem, un kālija trūkums vai pārpalikums nekavējoties negatīvi ietekmē veselību. Tāpēc vienmēr ir nepieciešams uzturēt ieteicamo līmeni, ko mēs parasti darām, lietojot dažādus kālija uztura bagātinātājus. Tomēr labāk ir nodrošināt organismu ar to dabīgā veidā, kopā ar tādiem pārtikas produktiem kā:
- zivju gaļu, jo īpaši jūras zivīm, skumbrijām, mencām vai paltusiem;
- gaļu, mājputnu gaļu, liellopu gaļu un cūkgaļu;
- graudaugu produkti, griķu putraimi, auzu vai miežu pārslas, klijas, pilngraudu maize;
- piena produkti;
- vistu olu baltumus;
- kūpināti produkti, zivis un gaļa;
- žāvēti augļi, āboli, žāvētas plūmes, vīģes, dateles, sultāni;
- svaigi augļi, āboli, banāni, apelsīni, persiki, jāņogas, upenes, avenes, vīnogas;
- pākšaugi, sausās pupiņas un zirņi;
- svaigi dārzeņi, tomāti, kartupeļi, bietes, spināti, burkāni, burkāni, baltie kāposti;
- svaigas un žāvētas sēnes.
Ja analīzes liecina, ka kālija organismā ir pārāk daudz un ka mums draud dažādas hiperkaliēmijas stadijas, parasti pietiek samazināt iepriekš minēto pārtikas produktu grupu devu, lai izlīdzinātu kālija līmeni. Protams, par šo lēmumu ieteicams konsultēties ar savu ārstu, jo tikai viņš varēs pareizi diagnosticēt, kādi ir patiesie šī elementa pārpalikuma vai trūkuma cēloņi, un vajadzības gadījumā ierosināt atbilstošu ārstēšanu.
Avoti:
- https://www.healthline.com/health/potassium
- https://www.healthline.com/nutrition/potassium-deficiency-symptoms
- https://www.healthline.com/health/high-potassium-hyperkalemia
- https://www.healthline.com/health/high-and-low-potassium-foods
- https://www.healthline.com/nutrition/high-potassium-foods
- https://www.healthline.com/nutrition/foods-loaded-with-potassium